Vai kāds atcerās Māriņu? (Vairāk tepat pirms gada- pašķirstiet uz leju) Šogad viņai jau 1 gadiņš. Un arī Māriņas draudzene tikko nosvinēja dzimenīti. Lai abas būtu priecīgas- Māriņa pie manis viesojas, lai iegūtu jaunas štātes. Šoreiz pieturamies violētīgiem toņiem- jauna jaciņa, svārciņi un matu lenta. Gluži pavasarīgi!
Ir lieliski, ja jūs protat savam mazulim uzadīt, uztamborēt pirmos zābaciņus - tiem vienmēr ir īpaša pievienotā vērtība- jūsu roki siltums un labās domas, kuras tur pievienojat, darinot tos.
Tomēr ne katrai izdodas izprast sarežģītas shēmas, adīt ar 5 adatām, pieaudzēt, noraukt u.t.t.
Piedāvāju visvienkāršāko mazuļu zābaciņu vai kurpīšu veidu, kas būs pa spēkam katrai.
1) izadam 4 kvadrātus ar malas garumu 10-12cm. Ada visu laiku labiski.
2) pirmo kvadrātu sašujam līdzīgi aploksnītei.
3) otro kvadrātu piešujam klāt pie "aploksnītes" brīvajām malām.
4) piešujam papēdīšu daļas pie zolītes, atlokam aizmugurējās daļas.
5) uztamborējam striķīti, piešujam to pie zābaciņa.
6) atkārtojam ar 3. un 4. kvadrātiņiem.
GATAVS!!
Manā rokdarbnieces dzīvē iestājies etnogrāfiskais periods. Līdz ar Marutas Grasmanes grāmatas "Latvieša cimdi" iegūšanu esmu sākusi adīt cimdus un zeķes ar etnogrāfiskiem rakstiem.
Latviešz cimdi ir īsts izaicinājums rokdarbniecei, jo tiek adīti no ļoti smalkas dzijas un raksti ir interesanti, 3 krāsu un vairāk dzijas pavedieniem.
Pēdējā laikā arvien vairāk rokdarbnieces izvēlas savus darbiņus izdaiļot ar latvju rakstiem, kas viennozīmīgi ir īpašs vēstījums, ko šīs lietas valkātājs paziņo par sevi apkārtējiem un arī pasargā no ļaunās acs, dod spēku un latvisku dziņu.
Šis etno modernisms ir ļoti pievilcīgs gan vizuāli, gan arī dod pašapziņu cilvēkam, kas to ir izvēlējies valkāt.
Bet rakstainas zeķes un arī cimdi ir vienkārši katra latvieša nepieciešamība- ne tikai tam, kas dejo tautas dejas, bet arī vienkārši tautu dēlam vai meitai. Lai jums galva un kājas arī ir siltumā.
Vai tas vispār ir iespējams? Šīs nedēļas Ievas māja saka- Jā!!!
Šoreiz stāsts par jaku. Kapučjaku...
Ja pavisam godīgi līdz šim man ne visai patika adīt jakas. Esmu vairāk cepuru, cimdu, šaļļu rokdarbniece.
Tomēr šī jaka iekrita sirdī un arī rokās.
Valkātājam arī patīk, sanāca ļoti silta, ērta un arī stilīga. Nedaudz ar hipsterīgu piesitienu, vai ne?
Cilvēki ievēro un man liels prieks un gandarījums.
Šoreiz kāds jauks puisītis tika pie smukumčībiņām kristībām.
Materiāli - lins, flanelis, zolīte no plīša auduma. Koka podziņa.
Lai jauki svētki un skaistas atmiņas!
