Visvienkāršākie zīdaiņa zābaciņi

Ir lieliski, ja jūs protat savam mazulim uzadīt, uztamborēt pirmos zābaciņus - tiem vienmēr ir īpaša pievienotā vērtība- jūsu roki siltums un labās domas, kuras tur pievienojat, darinot tos.
Tomēr ne katrai izdodas izprast sarežģītas shēmas, adīt ar 5 adatām, pieaudzēt, noraukt u.t.t.

Piedāvāju visvienkāršāko mazuļu zābaciņu vai kurpīšu veidu, kas būs pa spēkam katrai.
1) izadam 4 kvadrātus ar malas garumu 10-12cm. Ada visu laiku labiski.
2) pirmo kvadrātu sašujam līdzīgi aploksnītei.
3) otro kvadrātu piešujam klāt pie "aploksnītes" brīvajām malām.
4) piešujam papēdīšu daļas pie zolītes, atlokam aizmugurējās daļas.
5) uztamborējam striķīti, piešujam to pie zābaciņa.
6) atkārtojam ar 3. un 4. kvadrātiņiem.

GATAVS!!

Etnogrāfiskie raksti

Manā rokdarbnieces dzīvē iestājies etnogrāfiskais periods. Līdz ar Marutas Grasmanes grāmatas "Latvieša cimdi" iegūšanu esmu sākusi adīt cimdus un zeķes ar etnogrāfiskiem rakstiem.
Latviešz cimdi ir īsts izaicinājums rokdarbniecei, jo tiek adīti no ļoti smalkas dzijas un raksti ir interesanti, 3 krāsu un vairāk dzijas pavedieniem.

Aktuālie latvju raksti

Pēdējā laikā arvien vairāk rokdarbnieces izvēlas savus darbiņus izdaiļot ar latvju rakstiem, kas viennozīmīgi ir īpašs vēstījums, ko šīs lietas valkātājs paziņo par sevi apkārtējiem un arī pasargā no ļaunās acs, dod spēku un latvisku dziņu.

Šis etno modernisms ir ļoti pievilcīgs gan vizuāli, gan arī dod pašapziņu cilvēkam, kas to ir izvēlējies valkāt.

Bet rakstainas zeķes un arī cimdi ir vienkārši katra latvieša nepieciešamība- ne tikai tam, kas dejo tautas dejas, bet arī vienkārši tautu dēlam vai meitai. Lai jums galva un kājas arī  ir siltumā.

Šalle adīta bez adatām

Vai tas vispār ir iespējams? Šīs nedēļas Ievas māja saka- Jā!!!

Un es, protams, to izmēģināju! Tā kā man pilna māja ar dziju kamoliem - nepilniem, pa vienai ficei, sen neizmantotiem, tad šī ir lieliska ideja kā to visu pārvērst ļoti interesantā šallē nepilnas stundas laikā.

Vai nav lieliski?

Mēģiniet paši! Un ja šķiet, ka tas ir par sarežģītu - aicinu ciemos ar 5 biezas un plānas dzijas kamoliem (ficēm). Kamēr dzersiet tēju, šalle būs gatava!!!

Superjaka

Šoreiz stāsts par jaku. Kapučjaku...
Ja pavisam godīgi līdz šim man ne visai patika adīt jakas. Esmu vairāk cepuru, cimdu, šaļļu rokdarbniece.
Tomēr šī jaka iekrita sirdī un arī rokās.
Valkātājam arī patīk, sanāca ļoti silta, ērta un arī stilīga. Nedaudz ar hipsterīgu piesitienu, vai ne?
Cilvēki ievēro un man liels prieks un gandarījums.

Smukumčībiņas kristībām

Šoreiz kāds jauks puisītis tika pie smukumčībiņām kristībām.
Materiāli - lins, flanelis, zolīte no plīša auduma. Koka podziņa.
Lai jauki svētki un skaistas atmiņas!

Valdorflelle Māriņa.

Jau sen gribējās uzšūt pilnībā pati saviem spēkiem lupatu lelli. Tā kā mana meita jau ir liela, lai spēlētos ar lellēm un puikām lelles ne visai interesē (kā man šķita), tad nebija īsti iemesla šim darbiņam pieķerties. Tomēr nesen šāds iemesls radās. Manu bērnu māsīciņa svinēja 3 gadu jubileju. Īstails laiks, kad sākt mīļot, auklēt, pucēt lelli, vai ne? 
Esmu pašrocīgi darinātu dāvanu piekritēja, jo darinot dāvanu, lai kāda tā būtu, tu piedomā par cilvēku, kas tiks apdāvināts, ieliec visas labās domas un šī manta - dāvana sanāk ļoti individuāla visās izpausmēs- jo tā ir domāta tikai šim konkrētajam cilvēkam. 
Tā vēl ziemas nogalē radās iespēja veidot lelli foršai radiniecei. 

Tā marta nogalē radās viņa - Māriņa. Tumšmate, zilace, skaistiem gariem bieziem matiem, kurus turklāt var arī ķemmēt ar retu ķemmi un pīt bizes. Māriņa tika apģērbta skaistā garā kokvilnas kleitiņā ar mežģīnēm un lielu kabatu, kur var paslēpt mīļlietiņu, siltās mohēra zeķītēs un sarkanās kurpītēs. Vēlāk Māriņas garderobei pievienojās arī debeszila mežģīņu jaciņa. 

 
Šāda Māriņa aizbrauca pie savas draudzenes un ļoti ceru, ka viņa sagādās meitenei daudz prieka!

Lai cik tas man neliktos dīvaini, mans jaunākais puika ļoti ieinteresējās par šo leļļu meiteni un kamēr Māriņa gaidīja īsto datumu, lai aizceļotu pie savas īstās draudzenes, Paulis ļoti labrāt viņu auklēja, pētīja un ņurcīja pa klēpi. Man pat sāka likties, ka arī viņam nepieciešams šāds draudziņš - varbūt kādu dienu arī Paulis tiks pie līdzīga.